|
Iepazīsti sevi un tu iepazīsi pasauli un dievus!
/Taless, (640/624-548/545 p.m.ē.), sengrieķu filozofs un matemātiķis/ |
|
Garīgās literatūras krātuve |
|
Lasītava |
|
HOSĒ ORTEGA I GASETS /José Ortega y Gasset/ ( 09.05.1883. 18.10.1955.)
Hosē Ortega I Gassets ir viens no pazīstamākajiem spāņu filozofiem. Ortega dzimis 1883.gadā, Madridē, slavena žurnālista un rakstnieka ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja El Eskorialā, Kordobā, El Paulo (Malaga) un Madridē. 1897.gadā Hosē Ortega uzsāka mācības Deusto universitātē Bilbao, kur izvēlējās filozofijas, literatūras un tiesībzinātņu virzienus. 1898.gadā viņš pārgāja uz Madrides Centrālo Universitāti, bet pēc gada Ortega nolēma atteikties no tiesībzinātņu studēšanas, lai pilnībā koncentrētos filozofijas mācībām. 1902.gadā Hosē Ortega I Gassets ar izcilību beidza universitāti un 1904.gadā aizstāvēja doktora disertāciju. No 1905.gada, trīs gadu garumā, Ortega turpināja studijas Vācijā, filozofijas Mekā. Savukārt 1910.gadā Hosē Ortega I Gassets apprecējās ar Rozu Spotorno (Rosa Spottorno), kura kļuva viņam par patiesu atbalstu. Viņu dvēseļu radniecība izpaudās pat rokraksta līdzībā. Roze bieži vien pārrakstīja Hosē Ortegas melnrakstus tīrrakstā, lai tos vēlāk nodotu publicēšanai. Pat tuvinieki ne vienmēr spēja atšķirt to rokrakstus. 1910.gadā Hosē Ortega I Gassets tika izraudzīts par Madrides Centrālās Universitātes Metafizikas katedras vadītāju, turpinot bez maksas pasniegt psiholoģiju, loģiku un ētiku Madrides Augstskolā. 1913.gadā Ortega dibināja Spānijas Politiskās Izglītības Līgu, ar mērķi audzināt jaunu politiķu paaudzi, kuri būtu spējīgi izvest valsti no tās atpalicības, kādā tā atradās. 1914.gadā Hosē Ortega publicēja savu pirmo grāmatu: Pārdomas par Donu Kihotu (Meditationes del Quijote) un nolasīja savu slaveno lekciju Vecā un jaunā politika (Vieja y nueva politica), kurā viņš izklāstīja tā laika jauno intelektuāļu pozīciju saistībā ar Spānijas politiskajām un morāles problēmām. Daži vēsturnieki uzskata, ka šī uzstāšanās bija īpaši svarīgs posms turpmākā notikumu ķēdē, kura noveda pie monarhijas krišanas. 1915.gadā, sadarbojoties ar Asorino un Peresu, Ortega nodibināja žurnālu Spānija, savukārt 1917.gadā, sadarbojoties ar N.M. de Urgoiti klajā nāca jauna avīze El Sol. 1923.gadā gaismu ieraudzīja pirmais no astoņiem filozofijas darbu sējumiem, ar nosaukumu Novērotājs (El Espectador). Tā paša gada decembrī, kad ģenerālis Primo de Rivera pasludināja sevi par Spānijas diktatoru, Hosē Ortega I Gassets, tāpat kā citi profesori, atteicās no sava amata universitātē. Starptautiski H.Ortega kļuva slavens 1930 gados, kad tika nopublicēts viņa darbs Masu sacelšanās (Rebelión de las Masas). 1931.gadā H.Ortega, kopā ar ārstu un rakstnieku Gregorio Maraņonu dibināja Kalpošanas Apvienību Republikai. 1932.gadā, viļoties politikā, Ortega atlaida Apvienību un 1933.gadā pārstāja savu politisko darbību. Sākoties pilsoņu karam, kura cietsirdība nebija filozofam saprotama, Hosē Ortega I Gassets ar ģimeni bija spiests meklēt patvērumu ārvalstīs. Pēc daudzu gadu klejojumiem, Ortegas ģimene apmetās uz dzīvi Parīzē, kurā zinātnieks uzzināja, ka ir izslēgts no Madrides Universitātes, kuras attīstībai bija veltījis 25 savas dzīves gadus. 1939.gadā Hosē Ortega I Gassets, kopā ar ģimeni devās uz Argentīnu, ceļā uzzinot, ka ir sācies II Pasaules karš. Argentīnā, kurā Ortega veltīgi centās iejusties kā savā otrā dzimtenē, viņam bieži uzmācās depresijas, trūka iztikas līdzekļu un manāmi pasliktinājās arī veselība. Neatrodot aicinājumu latīņamerikāņu zemē, 1942.gadā Hosē Ortega I Gassets ar ģimeni atgriezās Eiropā un apmetās Estorilā (Portugāle). Tur dzīvojot, neskatoties uz nostaļģiju pēc Spānijas, pie zinātnieka atgriezās dzīvības spēki. 1945.gadā, pirmo reizi pēc Pilsoņu kara sākuma Spānijā, filozofs apmeklēja savu dzimteni. Vēlāk šādi braucieni kļuva regulāri un 1955.gada 18.oktobrī, savā Madrides dzīvoklī, Hosē Ortega I Gassets mira. Ortegu Hosē var uzskatīt par filozofu publicistu. Viņa dzīvā rakstiskā un mutiskā valoda bija vērsta plašam auditorijas lokam. Viņa doma bija polemiska, uz dialogu aicinoša, ietvēra eiropeisku erudīciju un spāņiem raksturīgu emocionalitāti. Hosē Ortega I Gassets gūstot plašas zināšanas, beigās izvēlējās oriģinālu eksistenciālo pasaules uzskatu sistēmu. Hosē Ortega radošā maniere pauž izpratni par dialektiku, smalku socioloģisko intuīciju, attīstītu estētisko izjūtu un kaislīgu piekrišanu sava laika tēmām. Lasīt Hosē Ortega I Gasseta darbus
Avots: http://spalex.narod.ru
|
|
Resursi internetā: |
